#30dienas izaicinājums – iespaidi un secinājumi

Visu novembri Latvijā norisinājās #30dienas vegānismā izaicinājums, kur cilvēki intereses vai citu iemeslu vadīti izlēma 30 dienas censties ieturēt tikai un vienīgi vegānisku ēdienu. Atceros, ka pašai pirms gadiem šķita, ka vegānisms ir pilnīgs ārprāts. Lai arī pati neesmu vegāne, tomēr redzu un ticu, ka cilvēks var dzīvot arī tā, ja vēlas.

 

Nenoliegšu, man pašai  ir nelieli dubultie standarti šajā jautājumā – no vienas puses es nevaru skatīties, kā nogalina zivi, bet tai pašā laikā pateikt ar dievas laša suši uz visiem laikiem es nevaru un negribu. Līdzīgi ir ar gaļu – lai arī man reizēm asaras tek, skatoties video, kā tiek audzēti dzīvnieki, tomēr 1 vai 2 reizes nedēļā es labprātīgi notiesāju kādu gabaliņu gaļas. Līdzīgi, protams, arī ar olām un piena produktiem. Lai nu kā, šoreiz ne par to. Šoreiz vēlējos pajautāt, kā ir klājies cilvēkiem, kuri mēnesi pamēģināja dzīvot vegāniski. Uzskatu, ka būt par veselīgu vegānu ir diez gan liels izaicinājums un ir jāveic zināma izpēte pirms tas tiek darīts, kā arī nav ieteicams to sākt darīt grūtniecei. Lai nu kā, domāju un ceru, ka arī jums būs interesanti lasīt Ilzes, Kaspara un Alises Kitijas pieredzi.

Stāsts Nr.1 – Ilze

Kāpēc izvēlējies pieņemt 30 dienu izaicinājumu?
Biju iepriekš uzķērusi Freelee video. Tad aptuveni divu mēnešu garumā skatījos viņas un citus vegānu video, jo youtube tos automātiski piedāvāja skatīties. Beigās jau šķita, ka tas youtubā ir kaut kāds trends. Noskatījos arī “atmaskojošos” video, kuros paši vegāni stāsta par savām nebūšanām saistībā ar šo dzīvesveidu. Tad 1. novembrī tviterī ieraudzīju LSM ziņu, ka Latvijā jau 1000 iedzīvotāju pieteikušies vegāniskajam izaicinājumam. Man tas šķita kā signāls, jo informāciju jau biju apguvusi.
Vai izturēji visas 30 dienas vai tomēr sanāca „norauties”?
Izturēju 30 dienas, bet kā cheegan (cheeting vegan), vairumā nedēļas dienu/ēdienreižu ēdot vegāniski, bet dažas ēdienreizes nedēļā iekļaujot dzīvnieku izcelsmes produktus, jo tajos brīžos nebija citu alternatīvu.
Kādas izmaiņas esi pamanījis ķermenī (svars, pašsajūta, āda utt.)?
Pirmās 3 dienas bija ok, bet pēc tam sākās trauksme, sevišķi naktīs. Trīs naktis pēc kārtas nespēju aizmigt. Svars ir nācis klāt apmēram 2kg pa šo mēnesi. Dzīvesprieks pirmās 3 nedēļas bija vienkārši pazudis, bija liela nedrošības sajūta, grūtības koncentrēties. Bet nezinu, vai no vegānisma. Pēc tam palika labāk. Uz sejas pirmajā nedēļā uzmetās pumpa. 🙂
Kāda recepte bija Tavs lielākais atklājums?
Ar dārzeņiem pildīts cepts baklažāns.
Kāds produkts ir Tavs lielākais atklājums?
Sāļais balazmiko krēms, kuru nēsāju līdzi somiņā un izmantoju kā mērci pie rīsiem/griķiem/makaroniem.
Kas bija grūtākais? Ar kādām informatīvām vai aizspriedumu grūtībām nācās sastapties?
Visgrūtākais bija katrā kompānijā justies kā spitālīgajai, jo neko nevari ēst. Būt par veģetārieti ir daudz vienkāršāk. Nevarēja normāli aiziet pusdienās, jo visam klāt ir “aizliegtas” sastāvdaļas – mērcei krējums, bulciņai – olas, saldajam – putukrējums, želatīns vai olas. Sanāca pusdienās (darbadienās) ēst ļoti vienveidīgu pārtiku – rīsus/griķus ar salātiem un eļļu.
Kā citi reaģēja uz Tavu izvēli pieņemt izaicinājumu?
Saprotoši, izzinoši, bet dažkārt arī uzlūkoja kā trako. Daudzi iztaujāja par iemesliem, kāpēc cilvēki lai neēstu medu un piena produktus, uz ko sniedzu atbildes.
Vai turpināsi būt vegāns?  Kāpēc?
Nē. Sastapos ar faktu, ka vegāniskais dzīvesveids priekš manis nozīmē, pirmkārt, daudz neveselīgāku ēdienu, nekā nevegāniskais. Kaut vai lielveikalu augļu/dārzeņu ēšana. Nedomāju, ka milzīgos kvantumos tie būtu ļoti veselīgi. Otrkārt, ēdiena izvēle ir ļoti ierobežota. Treškārt, visvairāk šajā laikā kārojās olas un sieru un zivis. Bez tiem es nevaru dzīvot. Ceturtkārt, man nepatīk vegānu filozofija -, ka vegāni dabisku lietu vietā izvēlās sintētisku tikai tāpēc, ka tie nāk no dzīvnieku valsts. Sintētiku ražo milzīgas ķīmijas ražotnes, ļoti piesārņo vidi un ķīmijas ēšana ir daudz kaitīgāka veselībai nekā gaļas/piena produktu ēšana. Bet bez ķīmisko produktu ēšanas vegāniskā ēdienkarte ir ļoti nabadzīga.
Un tomēr, man šis izaicinājums ir licis aizdomāties par ko citu. Mainījies tas, ka uzskatu,ka nedrīkst iet uz lielveikaliem atbalstīt milzu korporācijas, mazas algas un “vergu” darbu. Esmu sākusi uzskatīt, ka jāizvēlas vietējā produkcija. Nepiekrītu filozofijai, ka nevar ēst medījumu gaļu un mājas vistu olas un vietējo nelielo saimniecību ražotos piena produktus. Drīzāk tos vajag atbalstīt pēc iespējas vairāk. Esmu jau meklējusi iespējas, kur var nodarboties ar tiešo pirkšanu.

Stāsts Nr.2 – Kaspars 

Kāpēc izvēlējies pieņemt 30 dienu izaicinājumu?
Mīļotās mudināts un atbalstīts, lēmu, ka 30 dienas ir pietiekams laika posms, lai sasniegtu vairākus mērķus. Pirmkārt, tas bija pārbaudījums man, manai noturībai. Otrkārt, arī pārbaudījums tiem, ar kuriem sadzīvoju dienu no dienas. Treškārt, nenoliegšu, arī ieguvums vietējiem dārzkopjiem, bet zaudējums – miesniekiem un siera sējējām! Ticēju, ka kaut nedaudz, bet tomēr šis mēnesis uzlabos manu bioloģisko bilanci.
Vai izturēji visas 30 dienas vai tomēr sanāca „norauties”?
Protams, kā jau mēdz notikt, izņēmumi gadās! Arī man nācās vienu reizi mēneša laikā atkāpties no izaicinājuma nosacījumiem, lai baudītu stipri gardu kazas sieru.
Kādas izmaiņas esi pamanījis ķermenī (svars, pašsajūta, āda utt.)?
Lielākā izmaiņa, ko pamanīju, ir enerģija – gan no rītiem, gan vakaros, ir mazliet vairāk jaudas. Tāpat esmu piemirsis par tradicionālo “pēcpusdienas miegainumu”. Vēl viena lieta ir svars – pa šo mēnesi nost gājuši ap 3 kilogramiem. Visādi citādi pašsajūta ir lieliska!
Kāda recepte bija Tavs lielākais atklājums?
Marinēts tofu un pašgatovots kimči, noteikti.
Kāds produkts ir Tavs lielākais atklājums?
Šī mēneša laikā diezgan būtiski “uzasināju” savu garšas sajūtas asumu. Īpaši ar jaunradi un eksotiskām garšām aizrauties necentos, tāpēc visi atklājumi ir labi zināmu produktu jaunas garšas. Tas nozīmē nianses eļļu garšās, un tamlīdzīgi.
Kas bija grūtākais? Ar kādām informatīvām vai aizspriedumu grūtībām nācās sastapties?
Bija dīvaini un nepierasti lietot uztura bagātinātājus, īpaši B grupas vitamīnus un zivju eļļu [zivju eļļa nav vegāniska, redakt.piezīme], lai uzņemtu to, ko ar dārzā izaudzēto vien nav iespējams. Tāpat saskāros ar ierobežotas ēdienkartes iespējām ārpus mājām.
Kā citi reaģēja uz Tavu izvēli pieņemt izaicinājumu?
Tuvie un visi citi apkārtējie izrādīja ļoti lielu uzmanību un izpratni! Arī tas palīdzēja!
Vai turpināsi būt vegāns?
Lielu daļu no mēneša laikā gūtā noteikti paturēšu, taču turpinājums nesekos.

Stāsts Nr.3 – Kitija Alise

Kāpēc izvēlējies pieņemt 30 dienu izaicinājumu?
Es esmu veģetāriete jau daudzus gadus, bet vegānismu nekad nebiju mēģinājusi. Godīgi sakot, es pieņēmu šo izaicinājumu, jo vēlējos padarīt dzīvi interesantāku. Man patīk sevi izaicināt.
Vai izturēji visas 30 dienas vai tomēr sanāca „norauties”?
Es neteiktu, ka ‘’norāvos’’, speciāli siermaizītes neēdu, haha, bet, jāatzīst, vairs ļoti strikti nepieturējos pie izaicinājuma pēdējā nedēļā.
Kādas izmaiņas esi pamanījis ķermenī (svars, pašsajūta, āda utt.)?
Lielas izmaiņas es nejutu. Vienīgi tagad ir mazāka vēlme pēc piena produktiem. Organisms ir pieradis pie aizstājējiem. Pieņemu, ka tiem, kas ikdienā ēda gaļu, bet tagad pieņēma šo vegānisma izaicinājumu, viņiem izmaiņas ir pamanāmākas.
Kāda recepte bija Tavs lielākais atklājums?
Es pati ļoti reti gatavoju, tādēļ nevarēšu padalīties ar kādu konkrētu recepti. Visbiežāk gāju uz vegānu iecienītakājām pusdienu vietām – Miit Coffee, Mū Café vai Raw Garden. Ak. Bet man ļoti garšo nice cream – saldētu banānu krēms. Tas ir saldējums, kas pagatavots bez jebkādiem piena produktiem ( tie aizvietoti ar mandeļu vai citu riektu pienu ) un tā pamatā ir saldēti banāni. Krēmam var pievienot dažādas ogas vai kanēli. Super-garšīgi!
Kāds produkts ir Tavs lielākais atklājums?
Mans lielākais atklājums ir augu pieni, to veidi un garšas! Rīsu, mandeļu, sojas, auzu – lielisks piena aizstājējs. Garšo lieliski ar musli. Arī pati pamēģināju pagatavot mandeļu pienu. Visnotaļ interesanti.
Kas bija grūtākais? Ar kādām informatīvām vai aizspriedumu grūtībām nācās sastapties?
Priekš manis visgrūtākais bija atteikties no siera. Es pirms tam gatavojos šim 30 dienu izaicinājumam – lasīju, pētīju, skatījos video, tādēļ nekādas grūtības neradās. Domāju, ka vispārīgi grūtākais ir ko mainīt savā dzīvē – ja tu esi katru dienu dzēris pienu, tad kā es tagad vairs nedzeršu? Tas viss ir galvā, jātiek pāri aizspriedumiem, pašam jādomā līdzi un jāizprot, kāpēc tu to dari. Vegānisms, manuprāt, tomēr ir dzīvesstils.
Kā citi reaģēja uz Tavu izvēli pieņemt izaicinājumu?
Negaidīti pozitīvi! Vairāki draugi visu laiku interesējās, kā man iet ar izaicinājumu, ko es ēdu. Arī ģimene atbalstīja, citu reizi palīdzēja man gatavot atsevišķu vegānisko ēdienu.
Vai turpināsi būt vegāns? Kāpēc?
Nē. Es turpināšu dzert kafiju ar sojas pienu, bet speciāli atteikties no, piemēram, siera negribu. Bet es plānoju atgriezties pie vegānisma vasarā.

Kā redzams, atbildes ir diez gan dažādas un šo cilvēku izvēle bija pavisam nejauša. Visdrīzāk katram, kurš piedalījies izaicinājumā, būtu kāda atšķirīga pieredze. Lai nu kā – izvēle, protams, paliek katra paša rokās. Es patiesi esmu pārliecināta, ka cilvēks var un viņam vajag mazliet vairāk dažādot savu ēdienkarti par karbonādēm un kotletēm katru vakaru. Gaļa lietot uzturā katru dienu ,manuprāt, nebūt nav vitāli svarīga nepieciešamība un ir taču tik daudz un dažādu ēdienu, ko nogaršot un ar ko pasauli varam padarīt par mazliet, mazliet labāku vietu, kur dzīvot.

Kāda ir Tava pieredze un viedoklis? 🙂